Viktors Arestovs: "Slavjanka" testēšana Boloņas universitātē
Viktors Arestovs pastāstīja par motora izmēģinājumu, kas pārtīts uz "Slavjanku", kas notika Boloņas universitātē 2013.gada septembrī. Boloņas universitātes izvēli noteica Viktora tā brīža sadarbība ar partneriem no Monako.
Viktoram bija uzstādīts uzdevums izveidot motoru elektrobagijam uz "Slavjanka" tehnoloģijas bāzes, un izpildīt salīdzinošu izmēģinājumu ar motoru elektrobagijam, kas izstrādāts Boloņas universitātē. Standarta motors, kas speciāli izgatavots bagijam, svēra 54 kg un tam bija vara rotors.
"Slavjanka" tehnoloģijas testēšanai tika izvēlēts 4 polu motors AEG, 100.gabarīta, 3kW, ar lietderības koeficientu ‒ 86% un energoefektivitātes klasi IE2. Parastais vispārrūpnieciskais motors ar svaru 27 kg un alumīnija rotoru.
Pēc Viktora aprēķiniem, ar šiem parametriem bija pietiekami, lai savāktu nepieciešamo jaudu 11‒12 kW un iegūt momentu, lielāku par 100 Nm.
Testa mērķis bija parādīt ne tikai motora ar "Slavjanku" jaudas raksturojumus, bet arī elektroenerģijas patēriņa ekonomiju.
Testa laikā tika izmantots kontrolieris, kas izstrādāts universitātē, un, kas teicami sinhronizējas ar dzinēju, pārtītu pēc Slavjankas tehnoloģijas.
Testēšana notika 3 dažādos režīmos:
• nominālā 135 А
• 270 А
• 350 А
Kā rezultātā: modificētais dzinējs nesavāca 1 kW pēc nomināla un 1 kW pēc maksimālās jaudas. Iepriekšējais motors no elektrobagija izdeva 20 kW jaudas uz 350 ampēriem, bet vispārrūpnieciskais ‒ 19 kW. Atšķirības bija arī lietderības koeficienta rādītājos: elektrobagija motors ‒ 91%, modificētais vispārrūpnieciskais dzinējs uz "Slavjankas" ‒ 89%.
Kā atzinās pats Arestovs, viņa motora izvēle testēšanai nebija īpaši pareiza. Ieplānoto rezultātu sasniegšanai vajadzēja izvēlēties nevis 100, bet 112.gabarīta, ar lielāku jaudu 4 kW.
Tomēr, jāņem vērā arī tas fakts, ka starpība motoru svarā bija gandrīz divas reizes, bet speciālam motoram elektrobagijam bija vara rotors, tad kā modificētais motors ‒ alumīnija (izmainot alumīnija motoru uz vara, var palielināt lietderīgo koeficientu par 2‒3%).
Turklāt modificētais motors ar svaru 27 kg, parādīja gandrīz praktiski tādus pašus parametrus, kā speciāli izstrādāts oriģinālais dzinējs ar svaru 54 kg!
Iepazīties ar izmēģinājumu protokoliem var šeit ‒ https://clck.ru/GQgTM
Viktors atzīstas, ka šis tests bija svarīgs ne tikai Boloņas universitātei, bet arī viņam personīgi. Jo viņš tikai sācis iepazīties ar tehnoloģiju un vēlējās kārtējo reizi pārliecināties par tās efektivitāti. Tieši Boloņas tests kļuva Viktoram Arestovam par stimulu daudz aktīvāk nodarboties ar tehnoloģiju.
Jo kļuva absolūti skaidrs, ja uz vispārrūpnieciskā motora ar apšaubāmas kvalitātes rotoru tehnoloģija ļauj iegūt pienācīgus rezultātus, tad speciālu motoru izstrāde uz labas "dzelzs" bāzes laboratorijas ietvaros nodemonstrēs vairāk nekā teicamu rezultātu!
Arestovs atzīmē, ka tad, pirms 6 gadiem bija izbrīnījies par laboratorijas aprīkojumu un datorizāciju. Vārdu sakot, šodien projekta laboratorija Zeļenogradā aprīkota ar daudz jaunākām un uzlabotākām iekārtām.